Kā runāt ar vecākiem par viņu parolēm (bez neveiklības)
· 3 min lasīšanas
Jūs zināt, ka vajadzētu jautāt. Ja ar kādu no vecākiem kaut kas notiktu, jums būtu vajadzīgs viņa tālruņa kods, e-pasts un kontu saraksts. Taču „Vai varu saņemt jūsu paroles?“ izklausās pēc „Es plānoju jūsu bēres.“ Lūk, kā sarunāties tā, lai tas justos kā palīdzība, nevis pārņemšana.
Kāpēc tas svarīgi un kāpēc tik maz cilvēku to dara
2021. gada aptaujā, ko 1Password veica kopā ar Willful un Trust & Will, tikai 36 % tūkstošgades paaudzes pārstāvju zināja savu vecāku tiešsaistes paroles vai tām varēja piekļūt. Atšķirība parasti nav neuzticēšanās. Vienkārši neviens negrib to aizsākt.
Sāciet ar pareizo iemeslu
Sāciet ar kaut ko, kas nav nāve. Labi veidi, kā sākt:
Uzturēšanās slimnīcā vai slimība: „Ja jūs nedēļu būtu slimnīcā, es gribētu varēt apmaksāt jūsu rēķinus un atcelt lietas jūsu vietā.“
Krāpšana vai pazaudēts tālrunis: „Ja jūsu tālruni nozagtu, vai jūs varētu atgūt piekļuvi savam e-pastam?“
Jūsu pašu plānošana: „Es tikko sakārtoju savus kontus saviem bērniem. Vai sakārtojam arī jūsējos?“
Stāsts ziņās vai draugs, kas to piedzīvojis.
Darīt vispirms savējos ir visatbruņojošākā pieeja: tas padara to par ģimenes ieradumu, nevis kaut ko, ko prasāt no viņiem.
Ko teikt un ko neprasīt
Neprasiet pašas paroles. Tieši tas izskatās pēc pārņemšanas, un jums tās šodien nav vajadzīgas. Tā vietā jautājiet trīs lietas:
Sarakstu, kas pastāv: bankas, pensijas, apdrošināšana, e-pasts, fotoattēli, abonementi. Mūsu digitālā mantojuma kontrolsaraksts to atvieglo.
Kur paroles glabājas, un kā jūs tām varētu piekļūt, ja vajadzētu.
Ko viņi vēlas darīt ar katru kontu: saglabāt, lejupielādēt, padarīt par piemiņas kontu vai slēgt.
Noderīgs teikums: „Es negribu redzēt jūsu paroles. Es tikai gribu zināt, kur tās būtu, ja jums kādreiz vajadzētu manu palīdzību.“
Padariet to praktisku: dariet to kopā
Izvēlieties pēcpusdienu, atnesiet tēju un veiciet vienkāršākās lietas viņu tālrunī:
iPhone tālrunī: iestatiet mantojuma kontakts. Tas aizņem piecas minūtes.
Parolēm: izvēlieties vietu, kas paredzēta nodošanai: paroļu pārvaldnieku ar ārkārtas piekļuvi, aizzīmogotu vēstuli pie viņu jurista vai šifrētu seifu. Nevis testamentu: skatiet, kāpēc.
Tālruņa kods: vienojieties, kur tas droši pierakstīts.
Cieniet viņu privātumu
Daudzi vecāki pamatoti uztraucas, ka bērni lasīs viņu ziņas vai e-pastus, kamēr viņi vēl dzīvo. Pārlieciniet viņus, ka mērķis ir piekļuve tad, kad tā vajadzīga, nevis tagad. Rīki, kas atveras tikai pēc gaidīšanas perioda vai pēc nāves apstiprināšanas, ir radīti tieši tam, un tie daudziem vecākiem palīdz pateikt „jā“.
Ja viņi saka „ne tagad“
Neuzspiediet. Atstājiet viņiem kontrolsarakstu un piedāvājiet palīdzēt, kad viņi vēlas.
Pieprasiet tikai vienu lietu: tālruņa piekļuves kodu aizzīmogotā aploksnē vai mantojuma kontakts.
Atgādiniet pēc dažiem mēnešiem, ideālā gadījumā tad, kad jūsu pašu lietas jau sakārtotas.
Alternatīva bez zināšanām: kāpēc mēs veidojam Heritkey
Heritkey ir paredzēts ģimenēm, kurās notiek tieši šī saruna. Jūsu vecāki savā tempā aizpilda šifrētu glabātuvi ar lielu tekstu un vienkāršām pogām un izvēlas jūs par mantinieku. Jūs zināt, ka velve pastāv, bet jūs nevarat redzēt iekšā. Ja jums tas kādreiz ir nepieciešams, jūs pieprasāt piekļuvi; ja viņi neatsakās izvēlētajā gaidīšanas periodā, tas tiek atvērts. Viņi visu laiku kontrolē. Skatiet, kā darbojas Heritkey.